Par virsstundu darbu tiek uzskatīts darbs, ko darbinieks veic virs normālā darba laika. Virsstundu darbs ir pieļaujams, ja darbinieks un darba devējs par to vienojušies rakstveidā. Darba devējs var nodarbināt darbinieku virsstundu darbā bez nodarbinātā rakstiskas piekrišanas, ja to prasa sabiedrības visneatliekamākās vajadzības, ja ir nepieciešams novērst nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā, vai steidzama, iepriekš neparedzēta darba pabeigšanai noteiktā laikā.
Uzņēmumos strādā dažādu amatu un profesiju pārstāvji, kuriem ir dažādi darba uzdevumi, nepieciešamās zināšanas un prasmes. Lai nodrošinātu starptautiskai praksei atbilstošu darbaspēka uzskaiti un salīdzināšanu, ir izveidots sistematizēts profesiju (arodu, amatu, specialitāšu) saraksts jeb Profesiju klasifikators. Tas veidots, piemērojot Starptautisko standartizēto profesiju klasifikāciju (ISCO-08), un ir apstiprināts ar Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumiem Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām".
Ikgadējā apmaksātā papildatvaļinājuma piešķiršanas kārtība ir noteikta Darba likuma 151. pantā, un tas pienākas bērnu vecākiem, kā arī par darbu īpaša riska apstākļos. Ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu piešķir:
6. janvāra rītā Aija Vāciete, praktizējoša juriste darba tiesību, darba aizsardzības un drošības jautājumos, kopā ar Rīgas Stradiņa universitātes profesoru Ivaru Vanadziņu virtuāli viesojās Latvijas Radio 1 raidījumā „Kā labāk dzīvot”, lai sniegtu atbildes ar darba tiesību un darba aizsardzību saistītiem jautājumiem, kas ir īpaši aktuāli, lielai daļai darbinieku turpinot strādāt attālināti. Šī tēma ir īpaši nozīmīga, jo vēl joprojām ir uzņēmumi, kuros nav novērstas daudzas nepilnības darba tiesību un darba drošības jautājumos. Šo nepilnību nerisināšana var veicināt savstarpējus saspīlējumus, rupju pārkāpumu gadījumā pat radīt apdraudējumu darbinieku veselībai.
Darba aizsardzības sistēmai ir ļoti būtiska nozīme, lai
darbiniekiem nodrošinātu veselībai un drošībai nekaitīgus
apstākļus, kā arī spētu izvairīties no iespējamiem nelaimes
gadījumiem un arodslimībām. Tā kā darba aizsardzības sistēmas
pilnveidošana notiek nepārtraukti, ir nepieciešami zinoši un
profesionāli darba aizsardzības speciālisti.
Atkarībā no uzņēmuma lieluma un darbības veida, tiek izveidota darba aizsardzības organizatoriskā struktūrvienība. Mazos uzņēmumos, kuri nedarbojas bīstamā nozarē un kuros nestrādā vairāk par 10 darbiniekiem, darba aizsardzības speciālista pienākumus var veikt uzņēmuma vadītājs vai norīkots darbinieks, kurš ir izgājis darba aizsardzības pamatlīmeņa zināšanu izglītības programmu.
Ir situācijas, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas. Atkarībā no tā, kas ir izteicis gribu izbeigt darba attiecības, tiek iedalīts darba devēja uzteikums, darbinieka uzteikums vai abu pušu vienošanās. Šajā rakstā tiks sniegta informācija par darba devēja uzteikumu.
Gan darba devējam, gan darbiniekam ir svarīgi atcerēties, ka darba devēja uzteikumam ir jābūt tiesiski pamatotam. Tiek izdalītas trīs iemeslu grupas darbinieku atlaišanai: darbinieka uzvedība, darbinieka spējas vai apstākļi, kas ir saistīti ar ekonomiskajiem un ražošanas faktoriem. Darba devējam, iepazīstinot darbinieku ar uzteikumu, ir jāpaskaidro atlaišanas iemesli, atsaucoties uz konkrētu likuma normu.
Darba tiesiskās attiecības regulē Darba likums. Tās tiek dibinātas rakstveidā, noslēdzot darba līgumu, uz kura pamata darbinieks veic noteiktus darba pienākumus, pakļaujoties darba kārtības noteikumiem un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs izmaksā nolīgto darba samaksu, nodrošinot taisnīgus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.
Darba līgumam ir jābūt noslēgtam rakstveidā divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie darbinieka, bet otrs pie darba devēja. Darba līgums var tikt noslēgts uz noteiktu vai nenoteiktu laiku. Darba līgums uz noteiktu laiku parasti tiek slēgts, ja ir nepieciešams veikt neatliekamu darbu vai tam ir sezonāls raksturs.
A & B konsultāciju
birojs piedāvā tiešsaistes konsultācijas fiziskām un juridiskām personām darba
tiesību, darba drošības un darba aizsardzības jautājumos, izmantojot Zoom un Teamveawer
platformas. Konsultācijas ļauj atklāt iespējamās problēmas un riskus, rodot vispiemērotākos
risinājumus to novēršanai.
Attālinātās konsultācijas ir pieejamas:
Attālinātai
konsultācijai Jums tiks piemeklēts visērtākais laiks un sniegta individuāla
pieeja, kas ļauj padziļināti izprast lietas būtību. Konsultācijas laikā tiks
nodrošināta rūpīga situācijas analīze un novērtējums. Balstoties uz to, tiks identificēti
iespējamie riski un piedāvāti risinājumi to novēršanai.
Konsultācijas veic A
& B konsultāciju biroja vadītāja Aija Vāciete, praktizējoša juriste ar
profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnēs un ilgstošu pieredzi juridisko
pakalpojumu sniegšanā fiziskām un juridiskām personām. Iegūtās profesionālās zināšanas
un darba pieredze ļauj sniegt individuālu pieeju klientu vajadzībām, iegūt
padziļinātu izpratni par likumdošanas un normatīvu aktu prasībām, to aktuālajām
izmaiņām, kā arī sniegt profesionālu un atbildīgu pieeju uzticētajiem
pienākumiem.
Lai organizācijā veicinātu produktivitātes un operacionālās elastības palielināšanos, ir nepieciešams ieviest efektīvu darba laiku organizāciju, kas būtu piemērota uzņēmuma saimnieciskās darbības nozarei un vispārējām biznesa vajadzībām. To ieviešot, ir nepieciešama izpratne par darba laika organizēšanas principiem, par to, kā piemērot Darba likumā minētos aspektus, lai izvairītos no iespējamām problēmsituācijām. Darba laika organizācijas pamatprincipus regulē Darba likums. Tiek iedalīti vairāki darba laika organizācijas veidi, kurus darba devējs nosaka darba kārtības noteikumos, maiņu grafikos vai darba līgumā.
2020.gada 23.septembrī (plkst. 14.00 – 16.00) – tiešsaistes vebinārs!
Efektīva darba laika organizācija uzņēmumā var veicināt administratīvo izmaksu samazināšanos, produktivitātes un operacionālās elastības palielināšanos. Piemērotākā darba laika veidošanai būtu jābalstās uz saimnieciskās darbības nozari, darbinieku un tehnoloģisko resursu pieejamību, kā arī vispārējām biznesa vajadzībām. Lai to ieviestu, ir nepieciešams analizēt, kādi darba laika organizācijas veidi ir piemērotākie dažādām darbinieku grupām un kādi ir to piemērošanas juridiskie aspekti. Ņemot vērā Darba likumā noteiktos regulējumus un dažādos darba laika organizēšanas veidus, ir iespējams veikt darba laika korekcijas, izstrādāt plānu efektīvas un elastīgas darba organizācijas ieviešanai uzņēmuma ikdienā.
Iegūt informāciju par darba laika organizēšanas principiem, par to, kā piemērot Darba likumā minētos aspektus, lai veicinātu efektīvu darba laika organizāciju uzņēmumā un izvairītos no problēmsituācijām, ir iespējams tiešsaistes seminārā “Darba laika organizācijas problēmjautājumi: Darba likuma un juridiskie aspekti”.
2020.gada 15.septembrī (plkst. 11.00 – 13.30) – tiešsaistes vebinārs!
Katrs uzņēmums vēlas, lai
tajā strādātu zinoši un prasmīgi speciālisti, tomēr augstās
konkurences un tehnoloģiju attīstības laikā ir nepieciešams
regulāri papildināt darbinieku kompetences un zināšanas, tādā veidā
palielinot uzņēmuma konkurētspēju. Šādā situācijā var rasties
jautājumi par to, kuros gadījumos darba devējam ir pienākums segt
visas apmācību izmaksas, bet kuros gadījumos darba devējam ir
tiesības pieprasīt tās segt darbiniekam. Uzņēmuma vadībai ir
svarīgi zināt, kā pasargāt sevi no zaudējumu rašanās, ieguldot
lielus līdzekļus apmācību procesā, bet darbiniekam tomēr pēc
kvalifikācijas paaugstināšanas izvēloties pārtraukt darba
attiecības.
Uz šiem jautājumiem ir iespēja saņemt atbildi tiešsaistes seminārā par darbinieku profesionālās apmācības un kvalifikācijas paaugstināšanu. Darba devēja tiesības uz apmācības izdevumu ieturēšanu un zaudējumu atlīdzību.