Piezīme un rājiens ir disciplinārsodu veidi
darba tiesiskajās attiecībās, kas tiek izteikti, ja darbinieks ir
pārkāpis darba kārtības noteikumus, darba devēja rīkojumus vai
darba līgumu. Disciplinārsods tiek piemērots ne tikai, lai
piemērotu atbilstošu soda mēru par izdarīto pārkāpumu, bet arī lai
izvairītos no turpmāku pārkāpumu veikšanas.
Darba devējam pirms disciplinārsoda piemērošanas ir nepieciešams rakstveidā iepazīstināt darbinieku ar pārkāpuma būtību, kā arī pieprasīt rakstveida paskaidrojumus par izdarīto pārkāpumu.
Par virsstundu darbu tiek uzskatīts darbs, ko darbinieks veic virs normālā darba laika. Virsstundu darbs ir pieļaujams, ja darbinieks un darba devējs par to vienojušies rakstveidā. Darba devējs var nodarbināt darbinieku virsstundu darbā bez nodarbinātā rakstiskas piekrišanas, ja to prasa sabiedrības visneatliekamākās vajadzības, ja ir nepieciešams novērst nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā, vai steidzama, iepriekš neparedzēta darba pabeigšanai noteiktā laikā.
Uzņēmumos strādā dažādu amatu un profesiju pārstāvji, kuriem ir dažādi darba uzdevumi, nepieciešamās zināšanas un prasmes. Lai nodrošinātu starptautiskai praksei atbilstošu darbaspēka uzskaiti un salīdzināšanu, ir izveidots sistematizēts profesiju (arodu, amatu, specialitāšu) saraksts jeb Profesiju klasifikators. Tas veidots, piemērojot Starptautisko standartizēto profesiju klasifikāciju (ISCO-08), un ir apstiprināts ar Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumiem Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām".
Ikgadējā apmaksātā papildatvaļinājuma piešķiršanas kārtība ir noteikta Darba likuma 151. pantā, un tas pienākas bērnu vecākiem, kā arī par darbu īpaša riska apstākļos. Ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu piešķir:
6. janvāra rītā Aija Vāciete, praktizējoša juriste darba tiesību, darba aizsardzības un drošības jautājumos, kopā ar Rīgas Stradiņa universitātes profesoru Ivaru Vanadziņu virtuāli viesojās Latvijas Radio 1 raidījumā „Kā labāk dzīvot”, lai sniegtu atbildes ar darba tiesību un darba aizsardzību saistītiem jautājumiem, kas ir īpaši aktuāli, lielai daļai darbinieku turpinot strādāt attālināti. Šī tēma ir īpaši nozīmīga, jo vēl joprojām ir uzņēmumi, kuros nav novērstas daudzas nepilnības darba tiesību un darba drošības jautājumos. Šo nepilnību nerisināšana var veicināt savstarpējus saspīlējumus, rupju pārkāpumu gadījumā pat radīt apdraudējumu darbinieku veselībai.
Darba aizsardzības sistēmai ir ļoti būtiska nozīme, lai
darbiniekiem nodrošinātu veselībai un drošībai nekaitīgus
apstākļus, kā arī spētu izvairīties no iespējamiem nelaimes
gadījumiem un arodslimībām. Tā kā darba aizsardzības sistēmas
pilnveidošana notiek nepārtraukti, ir nepieciešami zinoši un
profesionāli darba aizsardzības speciālisti.
Atkarībā no uzņēmuma lieluma un darbības veida, tiek izveidota darba aizsardzības organizatoriskā struktūrvienība. Mazos uzņēmumos, kuri nedarbojas bīstamā nozarē un kuros nestrādā vairāk par 10 darbiniekiem, darba aizsardzības speciālista pienākumus var veikt uzņēmuma vadītājs vai norīkots darbinieks, kurš ir izgājis darba aizsardzības pamatlīmeņa zināšanu izglītības programmu.
Ir situācijas, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas. Atkarībā no tā, kas ir izteicis gribu izbeigt darba attiecības, tiek iedalīts darba devēja uzteikums, darbinieka uzteikums vai abu pušu vienošanās. Šajā rakstā tiks sniegta informācija par darba devēja uzteikumu.
Gan darba devējam, gan darbiniekam ir svarīgi atcerēties, ka darba devēja uzteikumam ir jābūt tiesiski pamatotam. Tiek izdalītas trīs iemeslu grupas darbinieku atlaišanai: darbinieka uzvedība, darbinieka spējas vai apstākļi, kas ir saistīti ar ekonomiskajiem un ražošanas faktoriem. Darba devējam, iepazīstinot darbinieku ar uzteikumu, ir jāpaskaidro atlaišanas iemesli, atsaucoties uz konkrētu likuma normu.
Darba tiesiskās attiecības regulē Darba likums. Tās tiek dibinātas rakstveidā, noslēdzot darba līgumu, uz kura pamata darbinieks veic noteiktus darba pienākumus, pakļaujoties darba kārtības noteikumiem un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs izmaksā nolīgto darba samaksu, nodrošinot taisnīgus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.
Darba līgumam ir jābūt noslēgtam rakstveidā divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie darbinieka, bet otrs pie darba devēja. Darba līgums var tikt noslēgts uz noteiktu vai nenoteiktu laiku. Darba līgums uz noteiktu laiku parasti tiek slēgts, ja ir nepieciešams veikt neatliekamu darbu vai tam ir sezonāls raksturs.